Cukura atkarība! Kā to pārvarēt?

Cukura atkarībai cēloņi var būt ļoti dažādi – nepilnvērtīgs un neveselīgs uzturs, mikroelementu un makroelementu trūkums organismā, hormonu disbalanss, hronisks stress, pieradums, patīkamas asociācijas u.c. Pirms uzsākt cīņu ar cukura atkarību, ir svarīgi izprast, ka jebkura atkarība paredz ne tikai fizioloģisku vajadzību pēc kārotā produkta, bet arī psiholoģisku nespēju no tā atteikties, tādēļ ar jebkuru atkarību (arī cukura), ir jāstrādā, ņemot vērā visus fizioloģiskos un psiholoģiskos aspektus.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) iesaka ierobežot dienā patērētā cukura daudzumu līdz 5% no kopējās dienas enerģijas. Tie ir aptuveni 25-50 grami cukura jeb 5-10 tējkarotes. Lai uzturā uzņemtu pārmērīgi daudz cukura, nav jāēd galda cukurs. Viss ir daudz vienkāršāk – tas ir atrodams praktiski visos pārtikas produktos!

Jāatceras, ka cukurs var izraisīt ne tikai spēcīgu atkarību, bet arī veicināt nopietnu veselības problēmu attīstību.

Sirds un asinsvadu slimības

No zirnekļa vēnām līdz aterosklerozei – vienai no visbiežāk sastopamajām hroniskajām asinsvadu slimībām. Ateroskleroze izpaužas kā taukiem līdzīgu vielu, galvenokārt holesterīna nogulsnēšanās uz asinsvadu sieniņām, kas ar laiku var novest pie trombozes, miokarda infarkta un insulta. Bieži vien tas notiek glikācijas procesa rezultātā, ko izraisa hroniski augsts cukura līmenis asinīs.

Augsts insulīns

Uz augsta insulīna fona aug visi audi, ne tikai tauki, bet arī cistiski – šķiedru veidojumi, endometrija izaugumi, visa veida audzēji. Ja insulīna līmenis ir augsts, notiek olbaltumvielu glikācijas process, kas izraisa paātrinātu ādas novecošanos. Samazinās asins piegāde audiem, pasliktinās imunitāte, samazinās kologēna veidošanās utt. Tas ir tiešs ceļš uz daudziem deģeneratīviem procesiem.

Samazinās olbaltumvielu uzturvērtība

Tas ir uztura pamats, ko jāizmanto, lai mūsu organismā veidotu jaunas šūnas – audus, imūnās šūnas, fermentus, hormonus utt. Pēc savienošanās ar cukuriem, tie mums vienkārši kļūst nepieejami.

Cukurs kā psihoaktīva viela var izraisīt krasas garastāvokļa svārstības

Organismā pēc saldumu ēšanas cukura līmenis ceļās ļoti strauji, sāk intensīvi izdalīties aizkuņģa dziedzera hormons insulīns, kura mēŗķis ir pazemināt cukura līmeni asinīs. Rezultātā pacilātības sajūtu nomaina izsalkuma sajūta, garastāvokļa pasliktināšanās, nogurums, aizkaitināmība utt.

Cukura un saldumu atkarību var izraisīt arī psiholoģiskie faktori! Viens no izplatītākajiem iemesliem – stress. Bieži vien saldumi palīdz apmierināt arī emocionālās vajadzības, radot īlaicgu laimes sajūtu. Daudziem no mums saldumi saistās ar bērnību, priecīgiem dzīves brīžiem, ilgošanos pēc mīļuma, sapratnes, atbalsta. Šīs atmiņas var ļoti spēcīgi ietekmēt kāri pēc saldumiem, lai mūsu prātā, vismaz uz brīdi, atjaunotu komforta un mājīguma sajūtu.

Lai pārvarētu tieksmi pēc saldumiem, ko izraisa psiholoģiskie faktori, ir svarīgi izprast savas emocijas un vajadzības.

Lai pārvarētu tieksmi pēc saldumiem, ko izraisa psiholoģiskie faktori, ir svarīgi izprast savas emocijas un vajadzības. Šajā gadījumā var būt nepieciešama psihologa vai veselības konsultanta palīdzība, kurš spētu atrast īstos atkarības cēloņus un izstrādātu personalizētu plānu cukura patēriņa samazināšanai.

Iemesli, kāpēc jāsamazina patērētā cukura daudzums:

Daži vērtīgi produkti, kas palīdz samazināt tieksmi pēc saldumiem.

Lai dzīvotu ilgu un veselīgu mūžu, ikdienā ir jāpievērš uzmanība savam uzturam un patērētā cukura daudzumam. Uzturs ir mūsu degviela un tas tiešā veidā ietekmē ne tikai to, kā mēs šobrīd jūtamies un izskatāmies, bet ietekmē arī mūsu dzīves kvalitāti ilgtermiņā. 

Neatstāj savu dzīvi un veselību novārtā!